Ak, Malinalli, ja viņi tikai zinātu! Ja viņi varētu jūs redzēt tajā 1519. gada 15. marta rītā, kad Potončānas lords jums kopā ar deviņpadsmit citiem vergiem deva to bārdaino un nosvīdušo ārzemnieku, lai noslēgtu draudzības paktu.
Un diez vai viņa bija meitene, kaila, izņemot tīrības apvalku, kas karājās pie viņas vidukļa, un vaļīgos, melnos matus, kas aizsedza plecus. Ja viņi zinātu, kādas bailes jūs izjutāt par to, cik milzīgas bija aizbraukt, kas zina, kur, ar tiem dīvainajiem vīriešiem ar nesaprotamu valodu, dīvainām drēbēm, mašīnām ar uguns muti, pērkona dārdiem un dzīvniekiem, kas bija tik milzīgi, tik nezināmi, ka sākumā ticēja ka uz tiem braucošie svešinieki bija divgalvu monstri; mokas uzkāpt šajos peldošajos pauguros, būt šo būtņu žēlastībā.
Vēlreiz jūs nomainījāt roku, tas bija jūsu kā verga liktenis. Tamaņita, jūsu vecāki pārdeva jūs Pochtec tirgotājiem, kuri jūs aizveda uz Xicalango, "vietu, kur valoda mainās", lai pārdotu tālāk. Tu vairs neatceries savu pirmo meistaru; jūs tiešām atceraties otro, Potončāna kungu, un vergu saimnieces modro aci. Jūs iemācījāties maiju valodu, un, lai cienītu dievus un kalpotu viņiem, jūs iemācījāties paklausīt. Jūs bijāt viens no skaistākajiem, jūs atbrīvojāties no tā, ka tiekat piedāvāts lietus dievam un tiekat izmests svētās cenotes apakšā.
Tajā karstajā marta rītā jūs mierina čilama, dievišķā priestera, vārdi: "Jums būs ļoti liela nozīme, jūs mīlēsit, līdz sirds saplīsīs, ay del Itzá Brujo del Agua ...". Tas jūs mierina, ja jums ir pavadoņi, jums palīdz četrpadsmit vai piecpadsmit gadu ziņkārība, jo neviens nezina jūsu dzimšanas datumu vai vietu. Tāpat kā jūs, mēs zinām tikai to, ka jūs uzaugāt Tabs-cob kunga zemēs, ko nepareizi izteica tādi svešinieki kā Tabasco, tāpat kā viņi nomainīja nosaukumu uz Centla pilsētu un nosauca to par Santa María de la Victoria, lai atzīmētu triumfs.
Kāda tu biji, Malinalli? Jūs parādās uz Tlaxcala audekliem, vienmēr tērpies huipilā un ar nolaižamiem matiem, vienmēr blakus kapteinim Hernando Cortés, taču šīs gleznas, tikai zīmējumi, nedod mums skaidru priekšstatu par jūsu iezīmēm. Tas ir Kortē karavīrs Bernals Díazs del Kastillo, kurš liks jūsu portretam runāt: “Viņa bija izskatīga, traucējoša un viegla ... teiksim, kā Dona Marina, būdama zemes sieviete, ar kādām vīrišķīgām pūlēm ... mēs nekad viņā neredzējām vājumu bet daudz lielākas pūles nekā sievietes ...
Sakiet, Malinalli, vai jūs tajā mēnesī tiešām kļuvāt par katoli, ka ceļojums ilga, kamēr nonācāt Chalchicoeca, šodien Veracruz, piekrastē? Džeronimo de Agilars, kurš nonāca gūstā 1517. gadā, kad maiji sakāva Huanu de Grijalvu, bija tas, kurš Fray Olmedo vārdus pārtulkoja maju valodā, un tādējādi viņi jums paziņoja, ka jūsu godātie dievi ir maldīgi, viņi ir dēmoni un ka ir tikai viens unikāls dievs. bet trīs cilvēkiem. Patiesība ir tāda, ka spāņiem bija steidzami kristīt jūs, jo viņš tika ekskomunikēts, kurš gulēja ar ķeceri; Tāpēc viņi jums lēja ūdeni uz galvas un pat mainīja vārdu, no tā brīža jūs būtu Marina, un jums vajadzētu apsegt savu ķermeni.
Vai jūsu pirmā mīlestība bija Alonso Hernández de Portocarrero, kurai Kortess jums dāvāja? Tikai trīs mēnešus tu biji viņa; Tiklīdz Kortess, saņemot Motekuhzomas vēstniekus, saprata, ka vienīgais, kas runāja un saprata Nahuatl, tu biji tu, viņš kļuva par tavu mīļāko un par savu pavadoni ielika Huanu Perezu de Arteagu. Portokarero devās ceļā uz Spānijas karalisti, un jūs nekad viņu vairs neredzēsiet.
Vai jūs mīlējāt vīrieti Kortésu vai arī jūs piesaistīja viņa spēks? Vai jums bija patīkami atstāt vergu stāvokli un kļūt par vissvarīgāko valodu, atslēgu, kas atvēra Tenochtitlan durvis, jo jūs ne tikai tulkojāt vārdus, bet arī izskaidrojāt iekarotājam domāšanas veidu, veidus, Totonaka, Tlaxcala uzskatus un meksikas?
Jūs būtu varējis samierināties ar tulkošanu, bet jūs devāties tālāk. Tur Tlaxcala jūs ieteicāt nogriezt spiegiem rokas, lai viņi cienītu spāņus, tur Cholula jūs brīdinājāt Hernando, ka viņi plāno viņus nogalināt. Un Tenochtitlan jūs paskaidrojāt Motecuhzoma fatālismu un šaubas. Skumjā naktī jūs cīnījāties kopā ar spāņiem. Pēc Meksikas impērijas un dievu krišanas jums bija Hernando dēls Martincito tieši tad, kad ieradās viņa sieva Katalina Sjuāra, kura pēc mēneša nomirs Kooakānā, iespējams, slepkavībā. Un jūs atkal pametīsit 1524. gadā Hibueras ekspedīcijā, atstājot savu bērnu Tenochtitlan. Šīs ekspedīcijas laikā Hernando apprecēja jūs ar Huanu Jaramillo, netālu no Orizabas; No šīs laulības piedzimtu jūsu meita Marija, kura pēc gadiem cīnījās ar sava “tēva” mantojumu, jo Jaramillo visu mantoja no savas otrās sievas Bītrizas de Andrades brāļadēliem.
Vēlāk ar viltu Hernando atņēma jums Martinu, lai viņš viņu nosūtītu kā lapu uz Spānijas tiesu. Ak, Malinalli, vai tu kādreiz nožēloji, ka Hernando esi devis visu? Kā jūs nomirāt, sadurts savā mājā Moneda ielā vienā rītā 1529. gada 29. janvārī, pēc Otīlijas Mežas teiktā, kura apgalvo, ka redzēja Fray Pedro de Gante parakstīto nāves apliecību, lai jūs neliecinātu pret Hernando tiesas procesā, kas tika veikts? Vai arī jūs nomirāt no mēra, kā paziņoja jūsu meita? Sakiet, vai jūs traucē tas, ka jūs pazīstat kā Malinche, ka jūsu vārds ir sinonīms naidam pret to, kas ir meksikānis? Kāda tam nozīme, vai ne? Daži gadi bija tie, kurus nācās nodzīvot, daudz ko sasniedzāt tajā laikā. Jūs dzīvojāt mīlestībās, aplenkumos, karos; jūs piedalījāties sava laika pasākumos; tu biji nepareizas mātes māte; jūs joprojām esat dzīvs meksikāņu atmiņā.
