Ziemassvētki tika svinēti agri. Fray Pedro de Gante stāsta 1528. gadā, tikai septiņus gadus pēc iekarošanas.
Un tas ir tas, ka visa viņu dievu pielūgšana dziedāja un dejoja viņu priekšā ... un tā kā es redzēju šo un to, ka visas viņu dziesmas bija veltītas viņu dieviem, es sacerēju ļoti svinīgus metrus, kad Dievs kļuva par cilvēku, lai atbrīvotu cilvēku cilts un kā viņš piedzima no Jaunavas Marijas, paliekot tīrs un bez bojājumiem ... un tad, kad tuvojās Lieldienas, es atvedu indiāņus no visa reģiona un pagalmā, kas bija piepildīts līdz plīšanas brīdim, viņi dziedāja tajā pašā Kristus dzimšanas naktī: šodien piedzima Pestītājs. pasaules.
Šo kompozīciju var uzskatīt par pirmo Ziemassvētku dziesmu Meksikā. Tās izcelsme nāk no 15. gadsimta Spānijas. Sākumā viņiem bija necilvēcīgs un bieži mīlošs raksturs. Ja Jaunajā Spānijā viņiem vienmēr bija reliģisks saturs un tie bija īpaši veltīti Ziemassvētkiem. Pēc filmas “Šodien piedzima pasaules glābējs” bija arī citi autori - gan garīdznieki, gan laji, kuri sacerēja ļoti populāras Ziemassvētku dziesmas.
KAS PATĪK, KAS TAM IR / JO
JAU VIDEO MANS "PAGRE" MĪLĒTS / JAU IR APĢĒRBS
NO MŪSU PASTĀVĪBAS / BEZ MUMS NO
AX-DEVIL / ŠEIT IR ŠIE INDIĀNI /
PILNA SANTA ALEGRÍA / STĀVIET AR
JŪSU'PAGRE '/ UN AR JŪSU' MAGRE'MARÍA /.
ANONĪMS AUTORS, XVI GADSIMTS.
Bija arī spāņu dzejnieki, kuru darbs tapis Meksikā, piemēram, Fernāns Gonsaless de Eslava un Pedro Trejo. Pēdējie uzrakstīja patiesus teoloģiskus traktātus, kuru saturu Svētā inkvizīcija apšaubīja. Jau septiņpadsmitajā gadsimtā Sor Juana Inés de la Cruz atstāja mums dažas Ziemassvētku dziesmas.
1541. gadā Fray Toribio de Motolinía uzrakstīja savus memoriālus, kur viņš stāstīja, ka Tlaxcala Ziemassvētku svinībām vietējie iedzīvotāji rotāja baznīcas ar ziediem un garšaugiem, izkaisīja grīšļus uz grīdas, lika ieejai dejot un dziedāt, un katrs no viņiem nesa ziedu pušķi. rokā. Terasēs dega ugunskuri un uz jumtiem dega lāpas, cilvēki dziedāja un spēlēja bungas un zvanīja.
Visi dzirdēja masu, tie, kas neiederējās tempļa iekšienē, palika atriumos, bet tomēr nometās ceļos un sakrustojās. Zvaigznes dienas laikā viņi no tālienes atveda zvaigzni, velkot auklu; Jaunavas un Dieva Bērna tēla priekšā viņi piedāvāja sveces un vīraks, baložus un paipalas, ko bija savākuši šim gadījumam. 16. gadsimta trešajā desmitgadē Fray Andrés de Olmos sacerēja "Auto de la Adoración de los Reyes Magos", kas noteikti ir reliģiskā drāma, kuru Motolinía pārskata, sakot: un dažus gadus viņi pārstāvēja piedāvājuma automašīnu.
Tika svinēta arī kandelārija. Šajos svētkos vaski, kas tika izmantoti procesijās, tika svētīti un tika piedāvāti slimību un dabas katastrofu gadījumā.
Tādi bija Kunga Piedzimšanas svētki pirmajās kristianizācijas dienās, ka Huitzilopochtli jau bija aizmirsts. Evaņģēlistu saprāts izmantot vietējos līdzekļus tādu reliģisku darbību svinēšanai kā ziedi, ziedojumi, dziesmas, mūzika un dejas ļāva ātri pieņemt jauno reliģiju, kurai tika pasniegti rituāli, kas viņi bija pazīstami jaunatgrieztajiem.
Motolinía pārskatos ir elementi, kas turpina datēt Meksikas Ziemassvētkus: dziesmas, gaismas un ir iespējams, ka "Auto de la Adoración de los Reyes Magos" ir tas, kas vēlāk radīja pastorelas. Pārējie, kas šodien veido gada nogales svinības, tika pakāpeniski iekļauti, līdz tiem bija svētki ar izteiktām meksikāņu iezīmēm.
